Aronijas

Vienas no vēlāk lasāmajām ogām ir aronijas. To augļus ievāc tad, kad tie nogatavojušies – kad miziņa kļuvusi blīva un augļa mīkstums kļuvis gandrīz melns, parasti tas notiek no septembra līdz oktobrim. Tās var lietot svaigā veidā, taisīt sulu, sīrupu un ievārījumus, bet var arī ogas kaltēt un no tām taisīt tēju. Kaltētas drogas var uzglabāt 3 gadus.
Aroniju ogās ir maz cukuru, mēreni daudz pektīnvielu, organiskās skābes, īpaši daudz P un C vitamīna, mēreni daudz B2 vitamīna, daudz A vitamīna, provitamīnu, karotinoīdu, miecvielu, minerālvielu u.c. savienojumi. Gan svaigas ogas, gan to sula ir izmantojama par bagātīgu P vitamīna avotu. Tās palīdzēs astēnijas, mazasinības, hipovitaminozes sākumstadijas un aterosklerozes gadījumā kā asinsspiedienu pazeminošs un organismu nostiprinošs līdzeklis.
Sula paplašina asinsvadus, pazemina arteriālo asinsspiedienu, nostiprina asinsvadu sieniņas un mazina to caurlaidību. Pētījumos pierādīts, ka ik dienas lietojot 50ml svaigas sulas 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas jau pēc aptuveni 2 nedēļām hipertonijas slimnieku slimības I un II stadijā uzlabojas pašsajūta, pazūd vai samazinās galvassāpes, uzlabojas miegs, paaugstinās darbaspējas, normalizējas arteriālais spiediens. Sulas vietā var lietot arī svaigus augļus, kuru vienas reizes deva ir 100g.
Lai pagatavotu aroniju uzlējumu, ņem 1-2 ēdamkarotes žāvētu ogu, aplej ar glāzi verdoša ūdens, atstāj ievilkties līdz nākamajai dienai. Nākamajā dienā lieto pa ½ līdz ¾ glāzes trīs reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
Aronijas augļus un sulu nedrīkst lietot hiperacīda gastrīta, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimnieki, cilvēki ar paaugstinātu skābes saturu kuņģī un izteiktu pazeminātu arteriālo asinsspiedienu.