Upenes

Upenes kā dārza augi ir samērā jauna kultūra. Pirmās ziņas literatūrā par upeņu audzēšanu atrodamas tikai no 17. gadsimta Rietumeiropā un no 19. gadsimta Krievijā, kur tās tika audzētas klosteru dārzos.
Upenes tika audzētas un joprojām tiek audzētas kā ārstniecības augs, sevišķi lielā C vitamīna ( līdz 0,4% ) daudzuma dēļ. Daudz upeņu ogās ir arī P aktīvās vielas ( antociāni, katehīni, leikoantociāni, flavonoīdi )- 1500- 3000mg Ogās ir arī citi vitamīni: B2 ( 0,04- 0,6 mg %), K1( 0,7- 1,2 mg % ). Ļoti daudz ir šādu vitamīnu: A1, B1, B2, B6, E. No citām bioloģiski aktīvām vielām sastopami kumarīni un perokumarīni, kam piemīt pret infarkta aktivitāte. Ogas satur arī 11,3- 20,5% šķīstošās sausnas, 6,2- 12% cukuru, 3,5- 5,7% organisko skābju, no mikroelementiem- dzelzi, jodu un mangānu. Vērtīgas ir arī pektīnvielas, kuras daudz atrodamas upeņu ogās. Pateicoties bioloģiskajam sastāvam, ogas ir labs profilaktisks un ārstniecisks līdzeklis sirds asinsvadu slimībām. Tās lieto arī kā profilaktisku līdzekli pret staru slimību, jo entociāni un flavonoīdi veicina radioaktīvo vielu izvadīšanu no organisma.
C vitamīnu satur ne tikai ogas, bet arī pumpuri, ziedi, un lapas. Upenes satur arī daudz ēterisko eļļu, kuras nosaka šī auga specifisko smaržu. Šīm ēteriskajām vielām ir antibaktericīda aktivitāte. Sēklas satur vērtīgas nepiesātinātās taukskābes.
Upeņu ogām un lapām piemīt pretiekaisuma, sviedrējošas, diurētiskas un pret caurejas īpašības. To lieto kā polivitamīnu augu, lai paaugstinātu organisma pretošanās spēju slimībām un uzlabotu ēstgribu.
Pēdējos gados noskaidrots, ka upeņu lapu uzlējums darbojas stimulējoši uz virsnieru garozas funkciju. Francijā lapu uzlējumu un ekstraktu lieto kā diurētisku un antireimatisku līdzekli.
Tautas medicīnā izmanto ogas, lapas, un pumpurus, no kuriem gatavo tējas un uzlējumus. Tos lieto klepus, aizsmakuma, saaukstēšanās, garā klepus, hipertonijas, nierakmeņu un urīnpūšļa iekaisumu, izsitumu , ādas ēdes ārstēšanai un vielu maiņas traucējumu novēršanai. Ogu sulu dzer pa ¼ – ½ glāzes dienā- kuņģa čūlu un gastrītu ārstēšanai.
Upenes ir tipisks krūms, kura augstums var būt 0,8- 2,5m. Pie mums sastopamās sugas ir vasarzaļi augi, kas ziemo bezlapu stāvoklī. Krūma forma katrai šķirnei ir atšķirīga. Vecākiem krūmiem auga virszemes daļa sastāv no 10- 25 dažāda vecuma pamatzariem. Krūma atjaunošanās notiek ar pamatzariem. Upeņu krūmā visražīgākie ir trīsgadīgie un četrgadīgie pamatzari. Krūmā jāuztur 16- 25 dažāda vecuma ražojoši pamatzari. Vecos pamatzarus, kurus var pazīt pēc tumšās mizas krāsas- rudenī vai pavasarī jāizgriež, protams vietā jāatstāj jaunu, spēcīgu zaru no vasaras dzinumiem. Labvēlīgos apstākļos upeņu krūma mūžs var sasniegt 25- 30 gadus.
Upeņu sakņu sistēma var iesniegties līdz 1,5m dziļumam, tomēr galvenā sakņu masa atrodas augsnes augšējos slāņos līdz 40 cm dziļumam- atkarībā no auglīgā slāņa biezuma. Daļa sakņu krūma augšanas zonā atrodas ļoti sekli, augsnes virskārtā. Tas jāņem vērā veicot augsnes apstrādi un mēslošanu.
Upenes stāda rindās 1m attālumā krūmu no krūma, attālumam starp rindām ieteicams atstāt 2- 2,5m. Nezāļu apkarošanai izmanto mulču 10- 15 cm- no svaigi pļautas, sasmalcinātas zāles , kas saglabā arī mitrumu sakņu zonā, satrūdot , ir kā mēslojums.

Piedāvājam iegādāties stādus šādām upeņu šķirnēm: Ben Alder, Māra, Vologda, Titania, Vernisaž, Zagadka.