Dārza zemenes

Dārza zemenes

Dārza zemenes Latvijā sāka audzēt Rīgas Jūrmalā ap 1878. gadu, kad tika izbūvēts dzelzceļš Rīga-Pēterburga. Pirmās šķirnes ieveda no Vācijas. Drīz vien zemeņu platība strauji palielinājās, un tās sāka audzēt ne vien Jūrmalā, bet arī Tukuma un Daugavpils apkārtnē. Pirms Otrā pasaules kara zemeņu stādījumi Latvijā sasniedza 1000ha, bet padomju laikos zemeņu audzēšana Latvijā strauji samazinājās. Tās galvenokārt audzēja mazdārziņos pašu vajadzībām. 1985. gadā Latvijā kopējā zemeņu platība bija aptuveni 400ha, no tiem tikai 15% valsts un kolektīvajās saimniecībās, bet 85% piemājas dārzos. Pēc aptuveniem datiem patlaban zemeņu stādījumi aizņem vairāk nekā 500ha. Pēdējs 10 gados zemeņu audzēšana pieaugusi visā pasaulē. Eiropā iegūst apmēram 50%, bet Ziemeļāfrikā – 25% no zemeņu kopražas.

Zemeņu lapas satur 220-280mg% C vitamīna, miecvielas, ēteriskās eļļas un alkaloīdus, savukārt zemeņu saknes satur miecvielas. Augļos jeb ogās ir daudz kālija, nātrija, kalcija, joda, magnija, dzelzs (piemēram, meža zemenēs tā ir 40 reižu vairāk nekā vīnogās un 2 reizes vairāk nekā plūmēs), sēra, hlora un organiskās skābes. Zemenes satur arī nedaudz skābeņskābes un dažādus vitamīnus – taukos šķīstošos (karotīns, B1), ūdenī šķīstošos (B2, niacīns, askorbīnskābe) un nedaudz vārāmā sāls. Īpaši nozīmīgs ir augstais C vitamīna saturs – tas ir augstāks nekā ābolos, bumbieros, ķiršos, plūmēs, avenēs, ērkšķogās un jāņogās. 150-200g zmeņu sedz ikdienas C vitamīna normu. Tiesa, C vitamīna daudzums atkarībā no šķirnes un augšanas apstākļiem var mainīties. Savukārt zemenē esošās mazās dzeltenās sēkliņas ir vērtīgas šķiedrvielas.
Zemenēm ir augsta diētiskā vērtība – 100g dārza zemeņu satur tikai 40-50 kaloriju. Kā nekā 90% no visas zemenes ir ūdens. Zemeņu ogas, īpaši savvaļas, ir vienas no visvērtīgākajām profilaktiskajām ārstniecības ogām. Bioloģiski aktīvo vielu daudzums zemenēs stimulē vielmaiņas procesus un organisma attīrīšanos no kaitīgām, arī radioaktīvām vielām un paaugstina organisma pretošanās spējas nelabvēlīgiem apkārtējās vides iedarbības procesiem. Pateicoties augstajam dzelzs saturam, zemenes veicina asinsriti. Kalcija un fosfora savienojumi labvēlīgi iedarbojas uz organismu, paaugstinot cilvēka darba spējas un izturību. Pastāv uzskats, ka svaigas zemenes ārstē grūtsirdību. Daudzi fiziologi uzsver zemeņu spēju stimulēt gremošanu un samazināt urīnskābi. Tās izmantojamas nieru un aknu slimību, podagras, cukura diabēta un hipertonijas ārstēšanā. Tā kā zemenēs ir augsts joda saturs, tās īpaši ieteicamas vēža un elpošanas ceļu slimību slimniekiem.
Pēc uzturzinātnieku domām, cilvēkam gadā jāapēd 3.8-4 kg. zemeņu. Diemžēl dažiem tās izraisa alerģiju, taču pēc pēdējo pētījumu rezultātiem var secināt, ka alerģija rodas, ja zemeņu laikā uzturā lieto arī daudz medus vai ja ogas ēd kopā ar pienu, krējumu vai cukuru. Lai vai kā, visveselīgāk zemenes ir lietot svaigas bez nekādām piedevām. Un jo vairāk – jo labāk.

Comments are closed.

  • About Us

    Ut non nulla mi, eget imperdiet sem. Nam lacus ligula, venenatis vel aliquet eu, venenatis congue magna. Sed rutrum faucibus semper.

  • Recent Comments