Avenes

AVENES


Pirmo reizi vēsturē avenes pieminētas 3. gs. p. m. ē. Latvijā pirmo reizi avenes minētas 1803.g. katalogā.
Pie mums sastopamas avenes ir puskrūms ar divgadīgu virszemes daļu un daudzgadīgu pazemes daļu. Avenes ražo uz divgadīgiem dzinumiem, kas pēc ogu nogatavošanās atmirst. Tas jāpatur prātā, lai vēlāk nav jābrīnās, kāpēc pēc ražas novākšanas avenes nokalst.
Izņēmums ir remontantās jeb RUDENS avenes, kuras ražo uz tā paša gada dzinumiem. Galvenās atšķirības audzēšanā no vasaras avenēm: agrīnas ražas iegūšanai jāstāda dārzu saulainākajās vietās, visi dzinumi katru gadu vēlu rudenī vai agri pavasarī jānogriež vai jānopļauj līdz augsnes virsmai un jāiznīcina ( labāk sadedzinot ). Vairākumam šķirņu ( Polana, Ariadne ) dzinumi nav gari un ir noturīgi, tāpēc nav vispār nepieciešamības tos uzsiet. Dažām šķirnēm ar garākiem dzinumiem ( piemēram- samērā jaunajai, agrīnajai „Polkai”) , lai tie vējainos apstākļos neizgāztos, var izmantot vienkāršākas uzsiešanas metodes- piesienot pie mietiem vai gar rindu malām nostiepjot auklu vai stiepli. Nav jāmiglo pret aveņu vaboli un stublāju slimībām. Rudens avenēm, salīdzinot ar parastajām, ir noteiktas priekšrocības; ogas ienākas ārpus tradicionālā aveņu ienākšanās laika, kad tirgū svaigām ogām ir mazs piedāvājums. Rudens avenēm daļēji tiek atrisināta ziemcietības problēma, jo raža nogatavojas uz viengadīgajiem dzinumiem, kuri nav pakļauti ziemas temperatūrai, bet sakņu sistēma pacieš  mīnus15 grādi C, un ilgstošs kailsals Latvijā nav raksturīgs.

Kāpēc būtu vērts audzēt avenes: Avenes satur daudzus organismam svarīgus vitamīnus un minerālvielas. 100gramos ogu ir: 0,9-1,4mg organisko skābju, 3-8g cukuru, 30-75mg vitamīnu, 70-212mg antociānu, 20-70mg katehīna, 30mg flavonoīdu,  P  aktīvās vielas, 0,17- 0,19mg folijskābes, 0,6- 3mg dzelzs, 0,3-1mg vara, un līdz 27,3mg kalcija, 45mg fosfora, pat 127-224mg kālija, 3,7mg nātrija, 24mg magnija, 15mg mangāna, avenes satur arī citus vitamīnus- tikai nelielos daudzumos.
Pateicoties tam, ka avenes satur dzelzi, varu un folijskābi, tās ir labs profilaktisks līdzeklis pret mazasinību. Ogās esošās vielas organismā uzlabo vielmaiņu un neitralizē dzīvnieku izcelsmes organiskās skābes.
Tās noder kā ārstniecības augs un biškopjiem avenes pazīstamas kā lielisks nektāraugs. No 1 ha stādījuma var iegūt 59- 116kg medus. Salicilskābe, ko satur aveņu dzinumi un nedaudz arī ogas, padara tās par vērtīgu līdzekli saaukstēšanās slimību ārstēšanai, tās ir kā viegls sviedrēšanas un temperatūras pazemināšanas līdzeklis, lietojamas arī profilaksei. Tautas medicīnā tiek izmantota arī aveņu lapu tēja-  kakla iekaisuma ārstēšanai, ziede no svaigām lapām- pret pinnēm un izsitumiem, ziedu uzlējumu- pret hemoroīdiem, bet ziedu novārījumu- pret konjunktivītu un pinnēm. Ja esat nolēmuši stādīt, audzēt avenes, tad liela uzmanība jāpievērš piemērotas vietas izvēlei. Vietai jābūt aizsargātai no valdošajiem vējiem, jo atklātās vietās stādījumos var būt ievērojami vēja postījumi, aplauzti dzinumi, bet pavasarī ( martā, aprīlī ) pirms augsnes atkušanas spēcīgi vēji  pastiprina sala bojājumus, izraisot dzinumu izžūšanu. Kā aizsargs pret vēju var noderēt jau dabā esošie objekti -  ēkas, tāpat arī mežs. Nelieliem aveņu stādījumiem  labāk atvēlēt nelielu platību, lai stādījums veidotos kompakts. Var izvietot gar žogu- attālums no tā- 1,5m. Stādīt var arī pie ēku sienas, kura ir labi izgaismota un pasargāta no vēja.

Avenēm nepatīk ieplakas, kur bieži ir novērojamas vēlās pavasara salnas. Nevēlamas ir vietas, kur tām bieži ir „slapjas kājas”, jo tādās vietās avenēm tiek bojātas saknes, stādījumi izsūt vai izslīkst. Avenes nedrīkst stādīt starp augļu kokiem, jo tās tiks noēnotas, slikti augs un ražos, bet ogas būs sliktas kvalitātes.
Avenēm patīk vāji skābas augsnes, tām vispiemērotākās ir auglīgas vidēji smagas mālsmilts un smilšmāla augsnes ar bagātīgu organisko vielu daudzumu ( vismaz 3% ). Augsnes mēslošanai var izmantot kūtsmēslus, kompostus, zaļmēslojumu. Kūtsmēslus iestrādā rindu vietās vismaz 1- 1,5m platās slejās. Pamatmēslojumā iestrādā arī kāliju un fosforu ( labi noder lapu koku pelni ). Pavasara stādījumiem augsni sagatavo rudenī. Avenēm stādīšanas attālumi ( audzējot rindās ) starp rindām ir 2- 3m, attālums starp stādiem 0,3- 0,5m.

Aveņu stādīšanā jāievēro: stādu bedrē ievieto tā, lai saknes brīvi varētu izvietot, aizber ar augsni, lai snaudošais pumpurs pie dzinuma pamatnes atrastos 2- 3cm zem augsnes virskārtas. Augsni pieblīvē un aplaista 3- 6l ūdens uz vienu stādu, pēc tam ieteicams mulčēt. Mulčēšanai izmanto kūdru, kūdras kompostus, satrūdējušus kūtsmēslus, lapas, svaigi pļautu- sasmalcinātu zāli-  vismaz 10-15cm slānī.

Cik daudz stādīt: Tiem, kas izmantos tikai svaigas ogas, pietiks ar 5- 10 krūmiem, bet tiem, kas gatavo krājumus ziemai, varbūt nepieciešami 50-100 krūmi. Iespējamo ražu var aprēķināt, zinot, ka labas ražas gados no viena krūma var ievākt 1- 2kg ogu.
Ogas vāc lēzenos traukos, plānā slānī, lai tās nesaspiestos un neatsulotos. Lasīšanai izmanto maza tilpuma taru ( 0,5- 1kg, bet ne vairāk kā 2kg ). Ogas parasti vāc no rīta, kad nokrīt rasa. Ja ogas paredzētas pārdot, tās labāk vākt vakarpusē- kad karstums ir samazinājies.

Pārdošanā  piedāvājam vasaras avenes: „Zvjozdočka”-  šķirne izaudzēta Sibīrijā , „Brigantīna”- šķirne izaudzēta Krievijā. Abām šķirnēm ir laba ziemcietība .

Pārdošanā piedāvājam rudens avenes: „Babje Ļeto”- šķirne izaudzēta Krievijā, ogas sāk nogatavoties augusta beigās. „Polana”- šķirne izaudzēta Polijā, ogas sāk nogatavoties ap 15 augustu.
„Polka”- šķirne izveidota Polijā, ogas sāk nogatavoties jūlija beigās vai pašā augusta sākumā. Šķirne ar augstu ražas potenciālu.

Comments are closed.

  • About Us

    Ut non nulla mi, eget imperdiet sem. Nam lacus ligula, venenatis vel aliquet eu, venenatis congue magna. Sed rutrum faucibus semper.

  • Recent Comments