ĒRKŠĶOGAS

Pirmo reizi Eiropā ērkšķogas minētas 13. gadsimtā, bet Krievijā ērkšķogas klosteru dārzos tiek audzētas jau no 11. gadsimta.
Ērkšķogas ir daudzgadīgi krūmi, kuru augstums atkarībā no sugas un šķirnes var sasniegt 0,7- 2m augstumu. Labi koptas tās var labi ražot 20 un vairāk gadus. Sakņu sistēma ērkšķogām ir spēcīgi attīstīta. Iekoptā zemē galvenā sakņu masa izvietojas līdz 50- 60cm dziļumam, bet atsevišķas saknes var iesniegties līdz 1- 2m dziļumam. Horizontālā virzienā saknes izplatās 50- 70cm attālumā. Ziedi ir divdzimumu, pašauglīgi, ērkšķogas ir visagrāk ziedošie krūmogulāji. Lai veicinātu labāku apputeksnēšanos un iegūtu lielāku ražu, labāk stādīt 2- 3 vienlaikus ziedošas šķirnes.
Ogu ārstniecisko vērtību nosaka to lielais pektīnvielu daudzums. Tās veicina smago metālu un radioaktīvo vielu izvadīšanu no organisma. Svaigas ērkšķogas un to pārstrādes produkti ir arī labs profilaktisks līdzeklis pret hipertoniju, aterosklerozi, asinsvadu trombozi, un infarktu. Īpaši vērtīgas ir tumšās krāsas ogas.
Tautas medicīnā ērkšķogas lieto arī hronisku aizcietējumu, nieru un urīnpūšļa iekaisumu, dažādu ādas slimību un avitaminozes ārstēšanai.
Ogu ķīmiskais sastāvs atkarīgs no šķirnes, bet to var ietekmēt arī audzēšanas apstākļi. Ogas satur ap 30 mg/100g askorbīnskābes, bet atsevišķām šķirnēm var sasniegt pat 40-60 mg/ 100g. 100g ērkšķogu nodrošina trešo daļu no organismam nepieciešamās askorbīnskābes un flavonoīdu dienas normas. Ogās ir arī 0,2 mg/ 100g karotīnu un 0,6 mg/ 100g E vitamīna, līdz 5mg/ 100g folijskābes. Cukuru daudzuma ziņā ērkšķogas atrodas otrajā vietā pēc vīnogām. Organisko skābju ogās ir 0,4-3%. Vērtīgas ir P aktīvās vielas, kas kavē asinsvadu sklerozes veidošanos, turklāt tumšajās ogās to daudzums ir 750- 1000mg/100g. Lielais pektīnu daudzums 1-1,5%, īpaši tumšajās ogās, ērkšķogas apvelta ar spēju izvadīt no organisma radioaktīvās vielas. Ērkšķogās ir daudz miecvielu, kā arī makro- un mikroelementu, sevišķi dzelzs- 1,6mg/ 100g un kālija- 260mg/ 100g. Gatavas ogas labi noder vielmaiņas uzlabošanai, asinsvadu sieniņu nostiprināšanai.
Ērkšķogas ir tikpat gaismas prasīgas kā sarkanās jāņogas. Noēnotās vietās un īpaši zem citu augļu koku vainagiem tās vairāk cieš no slimībām. Noēnojumā ar miltrasu var slimot pat samērā izturīgas šķirnes. Tās diezgan labi pacieš arī īslaicīgu sausumu, taču mitruma trūkums var ievērojami samazināt ogu lielumu .Ērkšķogas arī slikti pacieš augstus gruntsūdeņus un stāvošus virsūdeņus. Bojājumus var izraisīt arī ilgstošs kailsals.
Šķirne „Vīksnes Ražīgā „- Latvijā izveidojis A.Vīksne . Šķirne ziemcietīga un izturīga pret miltrasu.Krūms vidējs, stāviem, stingriem pamatzariem, diezgan ērkšķains. Ražība augsta.Ogas palielas, sarkanas, ienākas jūlija beigās.

Pārdošanā piedāvājam ērkšķogu šķirnes: Vīksnes Ražīgā, Dzintarlāse, Veldze.