Jāņogas 

Jāņogas, tāpat kā upenes, kā kultūraugs ir ar samērā īsu audzēšanas vēsturi. Parastā jāņoga pirmo reizi minēta 15. gadsimtā. Sarkanās jāņogas pirmās šķirnes minētas tikai 20. gadsimta sākumā.
Dārza jāņogas ir daudzgadīgi krūmi, kas atkarībā no sugas vai šķirnes var sasniegt vai pat pārsniegt 2m augstumu.
Sarkanās un baltās jāņogas pēc sava bioķīmiskā sastāva satur mazāk bioloģiski aktīvo vielu nekā upenes, tomēr arī jāņogas satur daudz vērtīgu vielu.
Salīdzinājumā ar upenēm jāņogas ir ilgmūžīgākas , sausumizturīgākas nekā upenes.
Pēc ķīmiskā sastāva sarkano un balto jāņogu ogas savstarpēji radikāli neatšķiras. Ogās ir 20- 60 mg % askorbīnskābes, 1,8- 2,3 % pektīna, P aktīvās vielas ( katehīni un flavoni ) 350- 400 mg %. Jāņogās ir diezgan daudz kumarīna- 1,7- 4,4 mg %, kas samazina asins recēšanu. Cukurs jāņogās ir 4- 20% un samērā daudz organisko skābju
( 1,54- 3,07% ), tāpēc sula labi remdē slāpes, novērš nelabumu, palīdz atjaunot spēkus pēc slimībām. Turklāt jāņogu sula labi noder organisma attīrīšanai, ja notikusi saindēšanās ar pārtiku. Jāņogas ir bagātas ar biotīnu 2,5 mg% un folijskābi 3-6 %, tās satur arī 7,6- 11,8% šķīstošās sausnas.

Kaut arī jāņogām un upenēm ir daudz kopīgu bioloģisko īpatnību, tomēr ir arī virkne atšķirību. Selekcionāre A. Meļehina norāda uz šādām atšķirībām.
1. Jāņogu lapām, pumpuriem un ziediem nav ēterisko eļļu dziedzerīšu, līdz ar to tām nav specifiska aromāta.
2. Jāņogas parasti veido kompaktāku krūmu nekā upenes. Jāņogām jaunos krūmos viengadīgie dzinumi mēdz būt spēcīgi un resni, bet to pieaugums pa gadiem pakāpeniski samazinās.
3. Parasti jāņogas veido mazāk kakleņa dzinumu nekā upenes.
4. Jāņogas grūtāk pavairot ar spraudeņiem, kaut gan arī starp šķirnēm ir lielas atšķirības.
5. Jāņogu zari ilgāk saglabā dzīvotspēju un augstu ražu ( 6-8 un pat 10 gadus). Vecie zari kļūst tresni, pie pamata sasniedzot līdz 5cm diametru.
6. Jāņogu augļzariem ir ilgāks mūžs. Tie saglabājas 4- 5 gadus, bet labos apstākļos līdz 7- 8 gadiem un ilgāk. Ar šādiem daudzgadīgiem augļzariem jāņogu pamatzars ražo daudz un ilgāk.
7. Jāņogām raža koncentrējas uz divgadīgām un vecākām zara daļām, Pat uz 3- 4 gadus vecām zara daļām ir liela raža. Pamatraža koncentrējas galvenokārt pie viena dzinuma robežas ar cita gada pieaugumu.
8. Veģetācija jāņogām sākas vēlāk nekā upenēm.
9. Jāņogām ir ilgāks miera periods.
10. Ķekari jāņogām izvirzās ātrāk nekā lapas. Ziedpumpuri attīstās ātrāk nekā lapas. Jāņogas uzzied pirms lapu attīstīšanās. Laiks no pumpura uzbriešanas sākuma līdz ziedēšanas sākumam ilgst divas nedēļas vai nedaudz vairāk, tas ir divas reizes īsāks nekā upenēm.
11. Ziedēšanas laiks ir īsāks nekā upenēm. Ziedēšanas ilgums ir atkarīgs no laika apstākļiem. Visas jāņogu šķirnes zied gandrīz vienlaikus.
12. Ogas nogatavojas vispirms ķekara pamatnē. Inākušās ogas ilgāk nekā upenēm saglabājas pie krūma, turklāt ogu garša nevis pasliktinās, bet uzlabojas, jo ogās palielinās cukura daudzums. Tām ir ilgāks ogu novākšanas periods salīdzinājumā ar upenēm.
13. Jāņogas agrāk beidz veģetāciju, tāpēc tām ir augstāka salcietība nekā upenēm. Tās ir ziemcietīgākās no ogu augiem.
14. Jāņogas ir mazāk prasīgas augšanas apstākļu ziņā.
15. Tās ir sausumizturīgākas, jo tām ir spēcīgāka un dziļāka sakņu sistēma, nekā upenēm.
16. Jāņogām retāk novērojama ogu aizmetņu nobiršana. Ja tā ir, tad tā ir saistīta ar augstu temperatūru ziedēšanas laikā, kā arī nepietiekamiem barības krājumiem augsnē.
17. Sarkanās jāņogas ir daudz ražīgākas nekā upenes. Labākās šķirnes dod 5-15 kg ogu no krūma.

Jāņogu šķirnes savstarpēji atšķiras kā pēc izcelšanās tā arī pēc ziemcietības, krūma uzbūves, ogu ienākšanās laika, ogu krāsas, lieluma un garšas. Tā kā jāņogas galvenokārt izmanto pārstrādei, tad noteicošā šķirņu izvēlē ir ražība un tikai pēc tam citas īpašības.

Pārdošanā piedāvājam sekojošas šķirnes jāņogu stādus: Holandes sarkanās, Jonkheer van Tets, Račnovskaja.